5.SADAĻA  :

1. pants.                                           Šķīrējtiesas izveidošana.

   Baltijas Reģionālā Šķīrējtiesa (turpmāk tekstā – Šķīrējtiesa) ir pastāvīga Šķīrējtiesa, ko izveidojusi juridiska persona, sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Baltijas Reģionālā Šķīrējtiesa”, nolūkā nodrošināt Šķīrējtiesai pakļauto un piekrītošo strīdu ātru un likumīgu izskatīšanu.

 Baltijas Reģionālās Šķīrējtiesas uzdevumi ir:

1)  organizēt un veikt starptautisko un vietējo strīdu izšķiršanu Šķīrējtiesas reglamentā noteiktajā kārtībā;

2)  organizēt un veikt starptautisko un vietējo strīdu izšķiršanu kārtībā, kas atšķiras no Šķīrējtiesas reglamentā noteiktās kārtības, ja puses par šādu kārtību vienojušās Šķīrējtiesas līgumā;

3)  organizēt un veikt starptautisko un vietējo strīdu izšķiršanu Šķīrējtiesā kārtībā, kādu nosaka UNCITRAL šķīrējtiesas reglaments, ja puses par šādu kārtību vienojušās Šķīrējtiesas līgumā.

1)  kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav Šķīrējtiesas līguma dalībniece;

2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;

3)  kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

4)  par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5)  par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

6)  par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;

7)  starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

8)  par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.

 Piemērojamās procesuālās
un materiālo tiesību normas.

               (1) Ja puses rakstveidā vienojušās par to, ka strīdi, kas attiecas uz konkrētu līgumu, tiks nodoti izskatīšanai Baltijas Reģionālajā Šķīrējtiesā (Šķīrējtiesas līgums), tad tādi strīdi tiks izšķirti, pamatojoties uz Latvijas Republikā spēkā esošā Civilprocesa likuma “D” daļu “Šķīrējtiesa”, Šķīrējtiesas statūtiem, šo reglamentu un pušu vienošanos.
              (2) Izšķirot strīdu, Šķīrējtiesa piemēro likumus un darījumu paražas, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošā Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem. Ja šādas vienošanās nav bijis, vai šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošā Civillikuma Ievada noteikumiem.

               (1) Šķīrējtiesas darbu organizē un vada Šķīrējtiesas Senāts, kas veic Šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas Senāts kā institūcija strīdus neizšķir.
               (2) Senāts var pieprasīt no jebkuras puses informāciju, kāda tam nepieciešama savu funkciju pildīšanai saistībā ar konkrēto lietu.
               (3) Šķīrējtiesas Senāts sastāv no trīs Senāta locekļiem, no kuriem viens ir Šķīrējtiesas priekšsēdētājs un kurus uz trīs gadiem apstiprina Šķīrējtiesas dalībnieku kopsapulce.
               (4) Šķīrējtiesas Senāts ir lemttiesīgs, ja tā sēdē piedalās vismaz divi Senāta locekļi. Šķīrējtiesas Senāts pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. Ja balsu vairākums netiek panākts, sasaucama jauna Senāta sēde, kura ir lemttiesīga, ja tajā piedalās visi Senāta locekļi. Šķīrējtiesas Senāta darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

uz sākumu

(1) Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās starp pusēm par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no dzīvesvietas un pilsonības, kā arī Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrēta juridiskā persona vai cits privāto tiesību subjekts.

(2) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai (Šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:

1)   kā atsevišķs starp pusēm noslēgts līgums;

2)   kā speciāls noteikums (Šķīrējtiesas klauzula), kuru var ietvert jebkurā līgumā (Šķīrējtiesas reglamenta pielikums Nr.1);

3)   pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām, vai izmantojot citus telekomunikāciju un elektroniskās saziņas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā.

(3) Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izskatīšanai Šķīrējtiesā, pieņemams, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to, tā izpildi vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu Šķīrējtiesā.

(4) Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Baltijas Reģionālajā Šķīrējtiesā, strīds ir pakļauts šai Šķīrējtiesai.

                 (5) Noslēdzot Šķīrējtiesas līgumu, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīdu izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(1) Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesai, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā Šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.

(2) Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

(3) Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesai kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā paliek spēkā.

(4) Katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no šķīrējtiesas līguma, paziņojot par to otrai pusei, ja puses nav noteikušas citu termiņu lietas izskatīšanai šķīrējtiesā un ir viens no šādiem nosacījumiem:

1)   šķīrējtiesas procesā ilgāk par četriem mēnešiem netiek izveidots šķīrējtiesas sastāvs vai netiek veiktas nekādas procesuālās darbības;

2)   šķīrējtiesa gada laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas nav pabeigusi strīda izskatīšanu ar nolēmumu.

(5) Ja Šķīrējtiesa atzīst līgumu par spēkā neesošu, tad tas nenozīmē, ka Šķīrējtiesas klauzula tiek atzīta par spēkā neesošu.

Ja Šķīrējtiesas līgumā nav noteikts, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šī līguma spēkā esamība, Šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošā Civillikuma 19. un 25.pantu.

uz sākumu

(1) Par strīda pakļautību Šķīrējtiesai lemj pati Šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd Šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību. Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz prasību iesniegšanas termiņš. Attiecībā uz pretprasību – līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz pretprasību iesniegšanas termiņš. Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz brīdim, kad Šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izskatīšanu.

(2) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā Šķīrējtiesas procesa stadijā, arī taisot spriedumu.

(3) Ja puse noteiktajā termiņā nav iesniegusi Šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauti Šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikšanos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par Šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

(4) Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par Šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.

(5) Ja starp pusēm ir domstarpības par Šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.

Prasības nodrošināšana pirms
           prasības celšanas.

Iespējamais prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Pieteikuma par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas vai pieteikuma par prasības nodrošinājuma pirms prasības celšanas grozīšanu iesniegšana tiesā nav uzskatāma par Šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.

Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas nodrošināt prasību pēc tās celšanas Šķīrējtiesā. Pieteikuma par prasības nodrošināšanas vai pieteikuma par prasības nodrošināšanas grozīšanu iesniegšana tiesā nav uzskatāma par Šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.

uz sākumu

(1) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši Šķīrējtiesas līguma, Civilprocesa likuma un šī reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.

(2) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru rīcībspējīgu personu neatkarīgi no tās pilsonības vai dzīvesvietas, ja šī persona rakstveidā ir piekritusi būt par šķīrējtiesnesi.

(3) Šķīrējtiesnesis Šķīrējtiesas procesā nepārstāv pusi, kura to iecēlusi. Šķīrējtiesnesim ir jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

(1) Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, Šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

(2) Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses par to vienojušās.

(1) Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šo reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.

(2) Puses šķīrējtiesnešu iecelšanu var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai.

(3) Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.

(1) Ja puses ir vienojušās iecelt vienu šķīrējtiesnesi, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, jebkura no pusēm var piedāvāt otrai pusei vienas vai vairāku personu kandidatūras, no kurām viena varētu būt par vienpersonisku šķīrējtiesnesi.

(2) Ja līdz atsauksmes uz prasību un/vai pretprasības iesniegšanas brīdim vai to iesniegšanas termiņa notecējumam Šķīrējtiesā nav saņemts dokuments, kas apliecina pušu vienošanos par viena konkrēta šķīrējtiesneša iecelšanu, vienpersonisko šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas Senāts.

(1) Ja lieta saskaņā ar šo reglamentu ir izskatāma trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, prasītājam, iesniedzot prasību, ir jānorāda tā ieceltais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesa, nosūtot atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses iecelt šķīrējtiesnesi.

(2) Ja kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi no savas puses, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas Senāts.

(3) Divi ieceltie šķīrējtiesneši ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš veic šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas.

(4) Ja divi ieceltie šķīrējtiesneši 3 (trīs) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas priekšsēdētāja kandidatūru, to ieceļ Šķīrējtiesas Senāts.

   Izveidoto Šķīrējtiesas sastāvu apstiprina Šķīrējtiesas Senāts, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot Šķīrējtiesas sastāvu, Šķīrējtiesas Senāts pārbauda, vai, ieceļot Šķīrējtiesas sastāvu, ir ievērota pušu vienošanās, Civilprocesa likuma un šī reglamenta prasības.

(1) Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz Šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

(2) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

                              Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība.

(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību.

(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, jebkura no pusēm var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šī šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot Šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, kurā jānorāda, kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.

(3) Kad šķīrējtiesnesi noraida viena puse, otra puse var piekrist šķīrējtiesneša noraidījumam, kas uzskatāms par vienošanos par šķīrējtiesneša noraidīšanu. Tāpat šķīrējtiesnesis, attiecībā pret kuru iesniegts pieteikums par noraidījumu, 5 (piecu) dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, var pats atteikties no savu pienākumu pildīšanas, paziņojot par to Šķīrējtiesas Senātam.

(4) Ja otra puse nepiekrīt noraidījumam un arī šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, pats neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par noraidījumu lemj Šķīrējtiesas Senāts.

(5) Šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tā objektivitāti un neatkarību, var pieteikt pašnoraidījumu, paziņojot par to Šķīrējtiesas Senātam.

                               Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.

                                   Jauna šķīrējtiesneša iecelšana.

(1) Ja Šķīrējtiesas Senāts pieņem šķīrējtiesneša noraidījumu vai pašnoraidījumu, vai arī pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ saskaņā ar šajā reglamentā noteikto kārtību.

         (2) Ja tiek iecelts jauns šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīts Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.

            (3) Ja tiek iecelts jauns Šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnesis, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc Šķīrējtiesas sastāva ieskatiem, uzklausot pušu viedokli.

uz sākumu

                                       Pušu līdztiesība un sacīkste.

(1) Šķīrējtiesa, izskatot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības aizstāvēt savas tiesības, iesniegt pierādījumus un izklāstīt savu viedokli.

         (2) Šķīrējtiesa vienādi dod iespēju procesa pusēm iepazīties ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

                                               Konfidencialitāte.

(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personu, kas nav procesa dalībnieki, klātbūtne Šķīrējtiesas sēdē ir pieļaujama tikai ar abu pušu piekrišanu.

         (2) Šķīrējtiesa ziņas par Šķīrējtiesas procesu, kā arī jebkādus Šķīrējtiesas nolēmumus nesniedz trešajām personām un nepublisko.

         (3) Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz Šķīrējtiesas sastāvu, gan Šķīrējtiesas darbiniekiem.

                           Šķīrējtiesas procesa kārtības noteikšana.

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt Šķīrējtiesas procesa kārtību.

(2) Ja puses nav vienojušās par Šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar šo reglamentu. Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem Šķīrējtiesas procesa noteikumiem, Šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc Šķīrējtiesas reglamenta.

(3) Ievērojot Šķīrējtiesas reglamentu, Šķīrējtiesa var noturēt Šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par vajadzīgu, nodrošinot, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka attieksme pret pusēm būs vienāda un katrai pusei jebkurā procesa stadijā tiks sniegtas visas iespējas, lai izklāstītu savu viedokli.

                             Korespondence, termiņu aprēķināšana.

(1) Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama vai izsniedzama adresētam personīgi pret parakstu.

(2) Jebkurš rakstveida dokuments tiek uzskatīts par saņemtu, ja tas ir iesniegts adresātam personīgi vai nogādāts fiziskās personas dzīvesvietā, vai juridiskās personas atrašanās vietā, vai arī, ja tās nevar noskaidrot saprātīgā ziņu ievākšanas ceļā, tad fiziskās personas pēdējā zināmajā dzīvesvietā vai juridiskās personas pēdējā zināmajā atrašanās vietā. Paziņojums tiek uzskatīts par saņemtu dienā, kad tas iesniegts adresātam vai nogādāts dzīvesvietā, vai atrašanās vietā. Ja korespondence nosūtīta ar ierakstītu sūtījumu pa pastu, uzskatāms, ka korespondence pusei ir piegādāta.

(3) Šķīrējtiesa šķīrējtiesas procesa laikā pati pēc saviem ieskatiem nosaka procesuālo darbību termiņus, ievērojot šī reglamenta noteikumus.

(4) Termiņa notecējums sākas nākošajā dienā pēc šā panta 2.daļā minētā rakstiskā dokumenta saņemšanas. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(5) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja procesuālā darbība izpildāma Šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad Šķīrējtiesa saskaņā ar Šķīrējtiesā noteikto kārtību beidz darbu. Tomēr, ja sūtījumi nodoti sakaru iestādē pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

(6) Atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, Šķīrējtiesa var pagarināt reglamentā noteiktos termiņus.

(7) Šķīrējtiesa pēc ieinteresētās puses motivēta pieteikuma var atjaunot nokavētos procesuālos termiņus, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem, vienlaicīgi atļaujot izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

(8) Šķīrējtiesa pēc ieinteresētās puses motivēta pieteikuma vai pagarināt Šķīrējtiesas vai šķīrējtiesneša noteiktos procesuālos termiņus.

(9) Pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedzams Šķīrējtiesā. Pieteikumu izlemj šķīrējtiesnesis bez pušu klātbūtnes. Pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu vai pagarināšanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai un pamatojums termiņa atjaunošanai vai pagarināšanai.

                                      Strīda izšķiršanas vieta.

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka Šķīrējtiesa.

(2) Šķīrējtiesa par Šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot Šķīrējtiesas procesa apstākļus.

(3) Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citus pierādījumus vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, Šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.

(4) Ja puses vienojas par Šķīrējtiesas procesa vietu ārpus Rīgas pilsētas, pusēm jāsedz Šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi, apmaksājot tos iepriekš.

                                          Šķīrējtiesas valoda.

(1) Šķīrējtiesas process notiek latviešu valodā. Citā valodā process var notikt, ja par to ir vienojušās puses.

(2) Ja puses ir vienojušās par citu procesa valodu, kuru Šķīrējtiesas sastāvs, kāds no šķīrējtiesnešiem vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami labi, Šķīrējtiesa var pieaicināt tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot Šķīrējtiesas reglamenta pielikumu Nr.2.

(3) Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā un valodā, kurā notiek process.

                                            Pušu pārstāvība.

(1) Fiziskās personas savas lietas Šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

(2) Juridisko personu lietas Šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.

(3) Puses Šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

                              Šķīrējtiesas procesa izdevumi,
                              apmaksas kārtība.

(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar strīda izskatīšanu saistītās maksas, kā arī šķīrējtiesneša honorārs, kas norādīti Šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2 un kas maksājami, iesniedzot prasību Šķīrējtiesā.

(2) Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesnešu honorāru likmes tiek noteiktas atkarībā no prasības summas Latvijas latos. Konkrētas maksājumu summas Šķīrējtiesai aprēķina Latvijas latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa maksājuma izdarīšanas dienā.

(3) Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs, kas norādīts Šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr.2 ar Šķīrējtiesas Senāta lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus, ja puses tam piekrīt. Šķīrējtiesas Senāts patstāvīgi var noteikt atlaides aprēķinātajai tiesvedības maksai un/vai šķīrējtiesneša honorāram.

(4) Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst arī maksa par tulka, sekretāra un eksperta pakalpojumiem, kā arī šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi iespējamie, ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus. Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus Šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.

(5) Sekretārs, tulks vai eksperts Šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā Šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.

(6) Ja, izšķirot strīdu, ir nepieciešams pieaicināt tulku, noteikt ekspertīzi vai pieaicināt ekspertu, bet puse, kura to ir pieprasījusi, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par tulka vai eksperta pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otra puse. Ja Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā puses neveic šos maksājumus, Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par tiesvedības apturēšanu vai izbeigšanu, ja lietu nevar izskatīt pēc būtības, nepieaicinot minētās personas.

(7) Ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka, eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi nav sniegti, iemaksātā summa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi. Pieņemot nolēmumu strīdā, Šķīrējtiesa lemj par Šķīrējtiesas procesa izdevumu, kā arī izdevumu par juridisko palīdzību lietā (līdz 10% no apmierinātās vai noraidītās prasības summas, ja Šķīrējtiesa atzīs tādu izdevumu summu par saprātīgu) sadalījumu starp pusēm.

(8) Šķīrējtiesas izdevumi jāsedz pusei, kurai Šķīrējtiesa ir taisījusi spriedumu par sliktu. Tomēr Šķīrējtiesa var jebkurus izdevumus sadalīt starp pusēm, ja tā to, ņemot vērā lietas apstākļus, uzskata par saprātīgu. Puses var vienoties par Šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.

(9) Ja Šķīrējtiesas process izbeidzas sakarā ar izlīgumu un izlīgumā puses nav noteikušas tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāru sadalījumu, tad šo izdevumu samaksas sadalījumu starp pusēm nosaka pati Šķīrējtiesa.

(10) Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas, tiesvedība tiek izbeigta vai prasītājs atsauc savu prasību līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, Šķīrējtiesas Senāts var lemt par iemaksātā šķīrējtiesneša honorāra atmaksu.

(11) Ja prasītājs samazina prasības apmēru vai prasība tiek atsaukta pēc lietas izskatīšanas uzsākšanas, iemaksātie Šķīrējtiesas izdevumi netiek atmaksāti.

(12) Puses, strīda izskatīšanas laikā, var palielināt prasības summu, attiecīgi samaksājot papildus tiesvedības maksu.

(13) Pieņemot nolēmumu strīdā, Šķīrējtiesa nosaka Šķīrējtiesas izdevumu summu:

1)      tiesvedības maksu saskaņā ar reglamenta pielikumu Nr.2;

2)      katra atsevišķa šķīrējtiesneša honorāru, saskaņā ar reglamenta pielikumu Nr.2;

3)      šķīrējtiesnešu ceļa un citus izdevumus;

4)      samaksu par ekspertu, tulku un citu personu pakalpojumiem;

5)      par citiem izdevumiem tādā apmērā, kādā Šķīrējtiesa tos atzīst par saprātīgiem un pieņemamiem;

6)      zemāk minētos izdevumus tādā apmērā, kādā Šķīrējtiesa atzīs par saprātīgu:

a)      izdevumus, kuri saistīti ar tās puses juridisko pārstāvniecību, kuras labā tiek taisīts spriedums, ja par šādiem izdevumiem tika paziņots Šķīrējtiesas procesa laikā;

b)      izdevumus, kuri saistīti ar juridisko pārstāvniecību, par kuru ir noslēgts līgums, kas paredz lietas apmaksu atkarībā no lietas iznākuma;

c)      izdevumus, kas saistīti ar juridisko pārstāvniecību, par kuru ir noslēgts līgums, kas paredz to samaksu.

(14) Šķīrējtiesas Senāts pēc puses motivēta pieteikuma var pilnībā vai daļēji atlikt šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.

(15) Pirms nav samaksāti visi Šķīrējtiesas procesa izdevumi, tiesas spriedums pusēm netiek izsniegts vai nosūtīts.

                               Šķīrējtiesas procesa uzsākšana.

(1) Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.

(2) Prasības pieteikumu Šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā Šķīrējtiesas sekretariātam Šķīrējtiesas atrašanās vietā.

                                       Prasības pieteikums.

                                     Atsauksme uz prasību.

                                            Pretprasība.

(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru Šķīrējtiesa var izskatīt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar Šķīrējtiesas līgumu.

(2) Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību un tās iesniegšanu attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

(3) Pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.

(4) Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt Šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.

(5) Ja Šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, Šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.

(6) Ja Šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno, Šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.

                          Prasības grozīšana un papildināšana.

(1) Jebkura puse Šķīrējtiesas procesa laikā var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai iebildumus uz prasību līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana.

(2) Ja grozot vai papildinot prasību vai pretprasību tiek palielināts tās apmērs, pusei, kura groza vai papildina prasību vai pretprasību, papildus jāsamaksā attiecīgie Šķīrējtiesas procesa izdevumi.

(3) Uzsākot strīda izšķiršanu Šķīrējtiesas sēdē, Šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības vai iebildumu grozīšanu vai papildināšanu, ievērojot nokavējumu vai, ja Šķīrējtiesa atzīst, ka ar šādu grozīšanu vai papildināšanu tiek kavēts Šķīrējtiesas process vai tiek sarežģīta strīda izšķiršana.

(4) Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz Šķīrējtiesas līguma robežas.

                                          Papildu dokumenti.

Šķīrējtiesa nosaka, kādi vēl dokumenti papildus prasības pieteikumam un atsauksmei uz prasību jāpieprasa pusēm vai kādus tās var iesniegt, un nosaka šādu dokumentu iesniegšanas termiņu.

                                   Strīda izšķiršana Šķīrējtiesā.

(1) Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme par prasību un/vai pretprasība, vai arī ir notecējis atbildētājam dotais termiņš atsauksmes un pretprasības sniegšanai, un ir apstiprināts Šķīrējtiesas sastāvs, Šķīrējtiesas sastāvs nosaka Šķīrējtiesas sēdes laiku. Šķīrējtiesas sēdes laiks tiek noteikts ne vēlāk kā pēc 50 (piecdesmit) dienām, skaitot no Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas dienas.

(2) Šķīrējtiesa par Šķīrējtiesas sēdes laiku savlaicīgi paziņo pusēm. Paziņojumu par pirmo Šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu, puses vai to pārstāvji tiek uzaicināti uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus.

(3) Ievērojot pušu noslēgto Šķīrējtiesas līgumu, Šķīrējtiesa var nolemt rīkot sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķirt strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).

(4) Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo Šķīrējtiesai vismaz 3 (trīs) dienas pirms Šķīrējtiesas sēdes.

(5) Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā Šķīrējtiesas sēdē, Šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt.

(6) Ja Šķīrējtiesa ir uzklausījusi pušu paskaidrojumus, Šķīrējtiesa, atliekot strīda izšķiršanu, pēc saviem ieskatiem var noteikt citu Šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.

(7) Šķīrējtiesnesis var pieņemt lēmumu par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu vai citiem jautājumiem, neizspriežot lietu pēc būtības.

               Sekas, ja puse nepiedalās Šķīrējtiesas procesā.

(1) Ja atbildētājs neiesniedz Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, Šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien Šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.

(2) Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz Šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz Šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.

                                               Pierādījumi.

(1) Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu.

(3) Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģināldokumentu veidā vai norakstu veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, Šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, Šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.

(4) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.

(5) Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.

(6) Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību, attiecināmību un pamatotību

                                               Protokols.

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm vismaz 3 (trīs) dienas pirms Šķīrējtiesas sēdes par to iesniedz rakstveida lūgumu un ir samaksājusi atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem, pievienojot lūgumam pierādījumus par atlīdzības par sekretāra pakalpojumiem samaksu, atbilstoši reglamenta pielikumam Nr.2.

(2) Protokolu raksta Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Puses sekretāru var noraidīt reglamenta 19.pantā un 20.pantā norādītajā kārtībā.

(3) Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību Šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj Šķīrējtiesa.

                                                Ekspertīze.

(1) Jebkura puse var lūgt Šķīrējtiesu noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus jebkāda slēdziena sniegšanai, ja vien puses Šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par pretējo.

(2) Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze vai pieaicināti eksperti līdz Šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi vai arī pieaicināt ekspertus. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās Šķīrējtiesa. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš ir iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.

(3) Ja Šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu.

(4) Pēc Šķīrējtiesas pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.

(5) Pēc eksperta slēdziena saņemšanas Šķīrējtiesa nosūta slēdziena kopiju pusēm, kurām jādod iespēja rakstveidā izteikt savu viedokli par slēdzienu. Katra no pusēm ir tiesīga iepazīties ar jebkura dokumenta, uz kuru eksperts atsaucas savā slēdzienā, kopiju.

(6) Pēc jebkuras puses lūguma eksperts pēc sava slēdziena nodošanas var tikt uzklausīts Šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par slēdzienu.

                           Puses izstāšanās procesuālās sekas.

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz Šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

(2) Šajā gadījumā Šķīrējtiesa aptur Šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(3) Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu Šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad Šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

                                     Tiesības uz iebildumiem.

(1) Ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesas procesa noteikumiem, puse, kas piedalās Šķīrējtiesas procesā, nekavējoties, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam, iesniedz Šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

(2) Par iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesa. Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst Šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.

(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

uz sākumu

                                        Nolēmuma pieņemšana.

(1) Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams, un par to nevar iesniegt protestu.

(3) Šķīrējtiesas spriedums jānoformē rakstveidā. Spriedumā jānorāda motīvi, uz kuriem pamatots Šķīrējtiesas spriedums, izņemot gadījumus, kad puses vienojas, ka Šķīrējtiesas spriedumam nav jābūt motivētam.

(4) Šķīrējtiesas spriedums jāparaksta visiem Šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem un tajā jābūt norādītam sprieduma pieņemšanas datumam un vietai. Ja kāds no Šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem neparaksta tiesas spriedumu, spriedumā jānorāda neparakstīšanas iemesls, un viņam rakstiski jāizsaka savs atsevišķais viedoklis.

(5) Šķīrējtiesnešu parakstus uz Šķīrējtiesas nolēmuma apliecina ar Šķīrējtiesas zīmogu.

(6) Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var pastāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši. Šādi lēmumi nav jānoformē rakstveidā.

                                      Nolēmuma izsniegšana.

(1) Šķīrējtiesas nolēmuma norakstu, kura atbilstību oriģinālam apliecina Šķīrējtiesas Senāta loceklis ar savu parakstu un Šķīrējtiesas zīmogu, izsniedz pusei vai tās pārstāvim personīgi vai nosūta pa pastu.

(2) Šķīrējtiesas nolēmuma noraksts pusēm izsniedzams vai nosūtams 20 (divdesmit) dienu laikā no nolēmuma pieņemšanas. Rakstveida procesa gadījumā Šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta 3 (trīs) dienu laikā.

(3) Ja ar Šķīrējtiesas nolēmumu pusēm ir noteikts samaksāt Šķīrējtiesai papildus Šķīrējtiesas procesa izdevumus, nolēmuma noraksts pusei tiek izsniegts vai nosūtīts tikai pēc nolēmumā noteikto maksājumu izdarīšanas.

                                                   Izlīgums.

                                                 Spriedums.

Spriedumā norāda:

1)   Šķīrējtiesas sastāvu;

2)   sprieduma taisīšanas datumu un vietu;

3)   ziņas par pusēm;

4)   strīda priekšmetu;

5)   sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;

6)   secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un Šķīrējtiesas sprieduma būtību;

7)   piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;

8)   konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;

9)   kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

11) Šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm.

                      Šķīrējtiesas sprieduma izskaidrošana, labošana
                                       un papildu spriedums.

                          Šķīrējtiesas procesa izbeigšana.

                                         Nolēmuma izpilde.

(1) Šķīrējtiesas nolēmums ir obligāts pusēm un tām saistošs.

(2) Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par 5 (piecām) dienām.

(3) Ja Šķīrējtiesas spriedumā nav norādīts sprieduma labprātīgas izpildes termiņš, tad tas ir izpildāms pēc 5 (piecām) dienām.

(4) Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Civilprocesa likuma noteikumiem.

(5) Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.

                                Procesa dokumentu glabāšana.

(1) Šķīrējtiesas procesa dokumenti 10 (desmit) gadus pēc Šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.

APSTIPRINĀTS
 Baltijas Reģionālās Šķīrējtiesas
 Dalībnieku kopsapulcē 17.03.2005. (Protokols Nr.1/2005)

Mūsu koordinātes:

Skolas iela 22 - 1
Rīga, LV-1010
Latvija

tālr. +371 67331102
fakss +371 67331108
e-mail:brs@brs.lv