Visās pasaules valstīs kurās ir attīstīta brīvā tirgus ekonomika un līdz ar to arī Latvijas Republikā paralēli valsts tiesu sistēmas tiesām ir izveidoti tādi leģitīmi veidojumi kā arbitrāžas jeb šķīrējtiesas. Šķīrējtiesas var būt izveidotas konkrēta strīda izšķiršanai, kā arī var darboties pastāvīgi. Pastāvīga šķīrējtiesa ir neatkarīga, nevalstiska, alternatīva strīdu izšķiršanas institūcija, kuru ir izveidojusi viena, vai vairākas juridiskās personas. Šādas pastāvīgas šķīrējtiesas mērķis ir sekmēt ātru un likumīgu strīdu izšķiršanu saimnieciskos, komerciālos un citos šķīrējtiesai piekrītošajos strīdos, kas jau radušies vai var rasties nākotnē. Viena no šādām šķīrējtiesām ir Baltijas Reģionālā Šķīrējtiesa, kura ir izveidota 2002.gada jūnijā. Priekšnoteikums apstāklim, lai attiecīgās personas tiesību aizskārums būtu pakļauts izskatīšanai Baltijas Reģionālajā Šķīrējtiesā ir fakts, ka par to ir vienojušās puses. Respektīvi, starp personām noslēgtajos līgumos jābūt ietvertai Baltijas Reģionālās Šķīrējtiesas klauzulai jeb atrunai, kura ir atrodama šī informatīvā materiāla sastāvā kā Baltijas Reģionālās Šķīrējtiesas Reglamenta pielikums Nr.1. jeb klauzula. Baltijas Reģionālajā Šķīrējtiesā var tikt izšķirts jebkurš civiltiesisks strīds, ja vien konkrētais strīds nav pakļauts ekskluzīvai izskatīšanai valsts tiesā vai puses nav vienojušās par tā izskatīšanu citā šķīrējtiesā. Strīdu izskatīšana Baltijas Reģionālajā Šķīrējtiesā notiek saskaņā ar Civilprocesa likuma D daļu “Šķīrējtiesa” un Baltijas Reģionālās Šķīrējtiesas Reglamentu, kurš ir izstrādāts vadoties no UNICITRAL (ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komitejas) arbitrāžas Reglamenta.